Skolēnu pašpārvaldes organizētais konkurss par oriģinālāko eglīti radījis ļoti lielus izaicinājumus pašiem organizatoriem. Viņi secinājuši, ka VISAS skolēnu izveidotās eglītes ir ORIĢINĀLAS.

Izrādās, ka eglīti iespējams izveidot no tik daudzveidīgiem materiāliem, priekšmetiem, sajūtām, ka zaļā eglīte mežā drīkt turpināt mierīgi augt, mēs viņu neaiztiksim! Pašpārvaldes pārstāvji veica fotopastaigu pa klasēm un , lūk, ko viņi ieraudzīja! Palūko un novērtē skolēnu un skolotāju izdomu un radošumu!

Pirmssvētku nedēļas sākumā skolas foajē pulcējās radoši, čakli un enerģiski skolēni, lai piedalītos ikgadējā Ziemassvētku tirdziņā. Daudz garšīgumu, skaistumlietiņu un suvenīru tapis pašu rokām un ar vecāku klātbūtni, palīdzību un atbalstu. Rosība bija liela- kā jau tirgū. Paldies katram čaklajam rūķim, kas piedalījies svētku sajūtas radīšanā!

Decembra sākumā 8.klases skolēni literatūras stundās apguva tematu “Zinātniskās fantastikas stāsts”. Savu stāstu vajadzēja rakstīt arī pašiem. Lai stāsti tiešām būtu zinātniskās fantastikas žanrā, mums palīdzēt nāca dabaszinību un ķīmijas skolotāja Gunta Kiseļeva. Viņa uzklausīja skolēnu idejas un rosināja domāt zinātniskāk …

Stāsts tapa sadarbībā ar klasesbiedru, un skolēni aizdomājās gan par bīstamu vīrusu un antidotes atklāšanu (Lauras un Deinas stāsts “Kauja pret Silvānu”), gan par DNS mutācijām (Rūtas un Agates stāsts “Paldies, mammu!”), gan par iespējām ietekmēt laiku, jo tas ir vienīgais veids, kā glābt cilvēci (Enijas un Nikolas stāsts “Laika šūnas. 607 gadus vēlāk”). Arī citos stāstos skolēni tiecās glābt pasauli. Aizraujoši sižeti, interesanti raksturoti galvenie un epizodiskie tēli, dialogi, zinātniska broblemātika un pārsteidzoši risinājumi, kā arī pievienotie attēli padarīja šī literatūras temata apguvi patiesi aizraujošu! Lai izveidotu stāsta idejai vai sižetam atbilstošu attēlu, skolēni varēja ilustrēt paši vai izmantot MI (mākslīgā intelekta) radītus attēlus (sk. pievienoto foto).

Tehnoloģijas nedrīkstēja izmantot stāsta pierakstā – bija jāraksta rokrakstā. Dažiem skolēniem tas bija izaicinājums, bet visi ļoti labi tika ar to galā! Paldies maniem skolēniem par atsaucību un centību!

Fragments no darba: “Tas nav iespējams …” Dr. Kaļķis izdvesa, atkāpjoties dažus soļus tālāk. Būtne pavērās uz Madaru. Kaut arī tai nebija sejas, viņa juta skatienu kā pieskārienu. Telpā atskanēja čukstoša skaņa, kas nebija ne balss, ne troksnis. “Ja iznīcināsi šūnu, laiks aizvērsies,” tā sacīja. “Ja to izmantosi, mēs iznīksim. Mēs esam tās nākotnes, kuras tu vari radīt vai izdzēst.” Telpa atkal nodrebēja. Caur sienām parādījās attēli – izdegusi Zeme, zaļojošas pilsētas, tukšas pilsētas bez cilvēkiem. Tās visas bija iespējamās realitātes, un Madara saprata patiesību – katrs eksperiments tās maina.” (Informāciju sagatavoja latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Krastiņa)

Mēdz teikt, ka latviešu klasiskās literatūras iepazīšanu skolas solā var sadalīt pirms Blaumaņa un pēc Blaumaņa periodā – ja esi izlasījis kaut vienu Blaumaņa darbu, literatūru un pat pasauli ieraugi citām acīm.

Var rasties jautājums – vai rakstnieks ir aktuāls, vai viņa daiļdarbi ir jālasa un jāmāca skolā? Jā, R. Blaumanis ir mūsdienīgs, jaunieši viņa darbus lasa labprāt un atrod dzīvesgudras, patiesas vērtības. 7. klases skolēni literatūras stundās iepazina Blaumaņa izcilo noveli “Nāves ēnā”. Temata apguves beigās skolēni dalījās savās domās, kā izpratuši novelē ietvertās vērtības un kāda ir to nozīme mūsdienās: “ Cilvēcība, izpalīdzība un labvēlība. Tās ir svarīgas, lai cilvēki nesāktu viens otru ienīst”; “Līdzjūtība un draudzība – tās palīdz pārvarēt grūtības”; “Dzīvē galvenais ir nepadoties, lai vai kādas briesmas būtu”; “Dzīvē ir jābūt godīgam un ar labu sirdi”; “Mūsdienās cilvēki vairs nezina, kā izrādīt cilvēcību…”. Skolēnu domas ir dažādas. Kāds no skolēniem pēc noveles izlasīšanas ir kodolīgs: “Nevajag kāpt uz plāna ledus!”; citi uzsver, ka “jāpalīdz vairāk citiem, lai kopā tiktu līdz mērķim”, “ir jāstrādā kā komandai, tad viss būs labi”, “jebkurā situācijā nevajag celt paniku, galvenais – turēties kopā”. Šīs atziņas iepriecina un apstiprina, ka skolēni, pateicoties šim Blaumaņa darbam, ir aizdomājušies un sapratuši kaut ko sev nozīmīgu.

Sabīne Klīgere, viena no 7.klases skolniecēm, piedalījās Blaumaņa literārās prēmijas 21. konkursā. Šo konkursu no 2005. gada organizē Ērgļu novada pašvaldības R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki sadarbībā ar biedrību „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”. Sabīne rakstīja eseju par tematu “Cilvēks un jūra R. Blaumaņa novelē „Nāves ēnā”. Viņa jūras tēlu analizēja simboliski. Fragments no esejas: “Jūra šajā novelē bija kā klusa dvēsele, tās darbības neviens nevarēja paredzēt. Tā turēja zvejniekus dzīvus, bet, lai dabūtu citus droši atpakaļ krastā, dažiem vajadzēja iet bojā.” Uz noslēguma pasākumu, kas notika 6. decembrī Ērgļos, tika uzaicināti labāko darbu autori, viņu skolotāji un vecāki, piedalījās arī Sabīne kopā ar skolotāju Daci Krastiņu. Pasākuma rīkotāji pirms apbalvošanas piedāvāja interesantas meistarklases, piemēram, aušana un Ziemassvētku rotājumu gatavošana. Paldies pasākuma rīkotājiem par silto uzņemšanu, interesanto pasākumu un balvām, bet vislielākais paldies par šo konkursa ideju, kas mudina lasīt R. Blaumani. Aicinu ielūkoties R. Blaumaņa muzeja vietnē braki.lv, kur sadaļā “Par muzeju” var apskatīt Brakus – R. Blaumaņa dzimtās mājas, par kurām viņš vienmēr teica:” Te ir varen jauki, un te es arī varu vislabāk rakstīt…”

26.novembrī mūsu skolas skolnieces – Sabīne Klīgere, Zane Lea Zunda un Paula Viļķena – piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītā skolēnu radošo darbu konkursa noslēguma pasākumā Rīgas pilī – Latvijas Valsts prezidenta rezidencē. Konkursā  dalībnieces iztēlojās sevi Valsts prezidenta amatā un rakstīja 18. novembra svētku uzrunu. Pasākuma laikā skolēni, tostarp arī mūsu meitenes, tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, aplūkoja Rīgas pils telpas, kā arī izmantoja iespēju kopā ar Latvijas valsts pirmo personu nofotografēties.

Piedalīties šajā konkursā savus skolēnus rosināja latviešu valodas skolotāja Dace Krastiņa, arī viņa Rīgas pilī bija kopā ar savām skolniecēm un lepojas ar meiteņu panākumiem. Paldies Zanes Lea Zundas vecākiem par atbalstu un klātbūtni!

Galerijā D.Krastiņas foto.

Programmas LATVIJAS SKOLAS SOMA ietvaros 8.klases skolēni 25.novembrī devās uz Rīgu, lai iepazītu Latvijas dzelzceļa vēsturi. Jaunieši piedalījās fotoorientēšanās nodarbība “Izzini dzelzceļu muzejā”.  Tā bija lieliska iespēja iepazīt Dzelzceļa muzeja ekspozīciju gan muzeja zālēs, gan ārpusē. Darba lapās vajadzēja atbildēt uz āķīgiem jautājumiem par šī transporta veida vēsturi, organizāciju, tehniku, ar to saistītiem vēstures notikumiem. Zinoša un atbalstoša gide palīdzēja šim izziņas procesam noritēt raiti un saistoši. Īpaši interesanti dzelzceļu ir izzināt jaunajiem baušķeniekiem, jo mūsu pilsētā vēsturiski un arī šobrīd  dzelzceļa transports netiek izmantots. Noslēgumā astotie apmeklēja arī turpat netālu esošo Latvijas Nacionālo bibliotēku. Ar prieku tika konstatēts, ka pie Bērnu literatūras centra izveidotajā izstādē, kas veltīta Latviešu grāmatniecības  500 gadiem,   izvietotas arī mūsu skolēnu veidotās grāmatas!

Par ceturtklasnieku aktivitātēm peldēšanas nodarbību laikā informē skolotāja Ieva Ozola. Viņa stāsta, ka 24.novembrī Bauskas pilsētas peldbaseinā 4. klašu skolēni sporta stundu laikā piedalījās individuālajās peldēšanas sacensībās divās disciplīnās — 50 m peldējumā brīvajā stilā un slīdējumā uz vēdera.

Šoreiz uzsvars nebija likts uz savstarpēju konkurenci, bet gan katra skolēna individuālā rezultāta fiksēšanu, lai pavasarī, atkārtojot tās pašas disciplīnas, varētu redzēt savu progresu un izaugsmi.

Galerijā redzams, ka katrs sacensību dalībnieks saņēmis ne tikai diplomu, bet arī gandarījumu par paveikto un sasniegto. Paldies skolotājai par pozitīvu un radošu  motivāciju!

21.novembrī 1.-4.klašu skolēniem diena izvērtās ļoti salda. Pie skolēniem viesojās biškope no Īslīces Alise Kalniņa. Viņa ES programmas ietvaros vadīja pasākumu “Eiropas medus brokastis”. Bērni tika iepazīstināti ar šī saldā produkta īpašībām, izcelšanās vēsturi, pielietošanas veidiem kulinārijā, medicīnā un citur. Daudz interesantu faktu tika pastāstīts par medus ieguvējām bitēm. Daudziem, tostarp arī pedagogiem, bija pārsteigums, ka bitēm ir 5 acis. Par 6 kājām gan visi kaut ko bijām dzirdējuši! Aplūkojām ar biškopību saistītus priekšmetus – bitenieka apģērbu, darba piederumus, medus rāmīti, praulus, kvēpināmo un citus. Bija iespēja pataustīt vaska rituli un noteikt tā svaru. Skolēni tika pie suvenīriem, bet, protams, ka vissaldākā pasākuma daļa bija medus degustācija. Baudījām to uz baltmaizes un rupjmaizes, izpētot no dažādiem nektāraugiem iegūta medus garšas atšķirības un nianses. Paldies mūsu viešņai par sniegtajām zināšanām!