Noslēdzies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konkurss «Sporta inventāra iegāde mācību priekšmeta «Sports» standarta īstenošanai izglītības iestādēs». Tā laikā trim novada skolām – Bauskas pilsētas pamatskolai, Mežgaļu pamatskolai, Bauskas 2. vidusskolai – iegādāts sporta inventārs par gandrīz 9,5 tūkstošiem latu. Lielāko daļu – 51% – projekta summas sedz Bauskas novada dome, atlikušo – IZM.

«Patīkami, ka beidzot ziemā bērni varēs slēpot,» prieku pauž Bauskas pilsētas pamatskolas sporta skolotājs Rihards Krūmiņš. Mūsu skola ir saņēmusi 15 slēpošanas komplektus – bērnu distanču slēpes, nūjas, zābakus un slēpju stiprinājumus. «Slēpes un zābaki ir firmas «Fischer» ražojums, kas šajā nozarē ir līderi. Arī nūjas ir profesionālās, 50%  materiāla veido karbons. Tā kā tās domātas pieaugušajiem, jo tik kvalitatīvas bērniem parasti neražo, nūjas nāksies nedaudz saīsināt. Labāk, ka atved garākas, nevis pārāk īsas,» secina R. Krūmiņš. Plānots, ka slēpot varēs 5. –  9. klašu audzēkņi, tālab zābaki sagādāti 37. – 43. izmēra pēdām. Skolas līdzšinējais ziemas inventārs sporta stundām bija divas ragaviņas un daži «ābolīši».

Bauskas pamatskola šajā programmā saņems arī divus augstlēkšanas paklājus ar pārvalkiem. Tos varēs izmantot kopā ar statīviem un latiņu, kas iegādāti pirms pieciem gadiem. Toreiz atlikušajam inventāram pietrūka līdzekļu. Svarīgs papildinājums ir arī astoņas florbola nūjas un divi vārti.

Bauskas pamatskolas direktors Jānis Rumba ir gandarīts, ka skola tika atbalstīta šajā projektā. Būs iespēja pilnīgāk realizēt sporta standarta prasības, nostiprināt un uzlabot skolēnu veselību, kā arī padarīt stundas interesantākas.

Kristaps Ābelnieks, Bauskas Dzīve

Bērnu un jaunatnes sporta skolā 21. novembrī risinājās Bauskas novada atklātais 2013. gada čempionāts dambretē meitenēm U-9 grupā. Par labāko spēlētāju pārliecinoši kļuva Adelīna Ksenija Urtāne – mūsu skolas 3.b klases meitene.

Čempionāta tiesnesis Māris Bergs atgādina, ka dambrete ir lieliska prāta spēle, kas attīsta loģisko domāšanu, trenē atmiņu, uzmanību un uzņēmību. Adelīna ir ļoti azartiska un neatlaidīga – aktīvi sporto un piedalās sacīkstēs, skaisti dzied, dejo un ļoti labi mācās.

M. Bergs ir uzaicinājis meiteni piedalīties arī U-9 zēnu grupas čempionāta atlases turnīrā 27. novembrī.  Veiksmi, Adelīna!

Konkursa „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā” uzvarētāji – mūsu skolas 9. klases audzēkne Elza Sējēja un Rolands Ševčenko no Salaspils – 18. novembrī piedalījās mūsu valsts 95. jubilejai veltītā svinīgā koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī un kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu teica svētku runu.

Gatavojoties nozīmīgajam notikumam, Elza guvusi vērtīgu pieredzi. „Jau pa dienu Nacionālajā teātrī satikāmies ar atraktīvo režisoru Uģi Brikmani. Viņš bija izcils, ne tikai ierādot, kā jālasa runa. Viņš mūs iedrošināja būt patriotiskiem, drošiem, pārliecinātiem un patiesiem. Ar U. Brikmani bija patīkami strādāt. Tikpat smaidīga un pretimnākoša bija pārējā komanda, ļoti jauka bija stiliste un grima māksliniece.

Pēcpusdienā notika ģenerālmēģinājums, mums stāstīja, kā uziet uz skatuves. Tas likās interesanti. Sākumā nemaz nebija satraukuma. Taču, kad, stāvēdama aiz skatuves, ieraudzīju skatītāju pilnu zāli, Valsts prezidentu priekšplānā un sapratu, ka to visu filmē, pār ķermeni pārskrēja tirpas. Pirms kāpšanas uz skatuves gribēju Rolandam lūgt: „Ieknieb man!”, nespēju noticēt notiekošajam,” stāsta E. Sējēja.

Elza atminas, ka, iznākot uz skatuves, apstājoties pie mikrofona un palūkojoties uz klausītājiem, jutusi sev pievērstu milzīgu uzmanību un atbildību: „Tajā brīdī vairs daudz neko neprātoju, vārdi paši skrēja pār lūpām. Bija tikai daudz emociju, kuras gribējās nodot citiem! Tā bija jauka un neatkārtojama pieredze, ļoti aizraujošs piedzīvojums.

Rakstot eseju, nebiju iedomājusies, ka stāvēšu uz Nacionālā teātra skatuves prominentas publikas priekšā. Liels paldies radošajai komandai, kas visu dienu rūpējās par mums! Mīļš paldies ģimenei, kas bija gan morāls, gan fizisks balsts ikvienā situācijā! Liels paldies latviešu valodas skolotājai Ievai Mašalei, kura aicināja piedalīties konkursā, prata iedrošināt un palīdzēt!”

Bauskas pilsētas pamatskolas zālē 15. novembrī notika Latvijas 95. gadskārtai veltīts svētku koncerts. Vispirms uz svinīgo sarīkojumu pulcējās 1. – 4. klašu skolēni, pēc tam skaisto koncertu noskatījās 5. – 9. klašu audzēkņi. Pasākuma organizatore, direktora vietniece ārpusstundu darbā Iveta Semjonova, sacīja: „Skolas kolektīvs valstij ir sarūpējis krāšņu dzimšanas dienas dāvanu.”

Dažādus rakstus lustīgi un kustīgi uz skatuves izvija piecas tautas deju kopas, ko vada skolotāja Santa Zemīte. Skanīgu sveicienu Latvijai dzimšanas dienā sūtīja abi skolas kori, ansamblis un patriotisko dziesmu izpildītāji no 3.a, 4.a un 6.a klases. Viņiem sagatavoties palīdzēja mūzikas skolotāja Ilze Žubēre. Jauka bija drāmas grupas Latvijai veltītā dzejas montāža, ko skolēni apguva skolotājas Rozes Bruģes vadībā.

Mūzikas skolā iegūtās prasmes demonstrēja Klēra Kuļikauska (4.a klase) un Gerda Veršinska (5.b klase). Skaistās dzejas rindās mīlestību savai zemei apliecināja Elīna Stašāne, Dinija Salasgrāve (6.a klase), Marks Daugulis, Samanta Cielava (7. klase) un Elīna Pole (8.a klase). Daiļrunātājus sagatavoja skolotāja Inga Briede. 9. klases jaunietes Elzas Sējējas eseju izteiksmīgi un pārliecināti nolasīja viņas klasesbiedre Kristīne Skukauska.

Svētku koncertā uzstājās arī īpašs viesis – TV šova „OKartes skatuve” līderis Mārtiņš Jātnieks. Viņš kopā ar 8.a klases puisi Ronaldu Kirtovski demonstrēja ģitārspēli.

     Kā jau katru gadu, skolas direktors Jānis Rumba un viņa vietniece Anna Dupure sumināja čaklākos skolēnus, pedagogus un tehniskos darbiniekus. Šajā dienā skolas jaunā korpusa otrā stāva gaitenī tika atklāts stends „Ar viņiem lepojamies” – te skatāmas azartiskāko, centīgāko un veiksmīgāko skolēnu fotogrāfijas.

VINETA ŪDRĒNA, AIVA RŪTENBERGA,

Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klases skolnieces

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks 15. novembrī Aizsardzības ministrijā svinīgā sarīkojumā sumināja konkursa „Kas ir dzimtenes mīlestība?” uzvarētājus, viņu vidū bija arī mūsu skolas 9. klases audzēkne Elza Sējēja.

Konkursam bija iesūtīti 287 stāsti, 15 labāko darbu autori tika uzaicināti uz konkursa uzvarētāju apbalvošanu un tikšanos ar aizsardzības ministru Arti Pabriku.

„Mēs ļoti daudz runājām par patriotismu, īpaši novembrī, un jautājums ir – kā iemācīt patriotismu? Manuprāt, patriotisms ir mīlestība, un mīlestību jau nevar iemācīt. To var pārmantot no vecākiem, no skolotājiem – tāpēc liels paldies arī jums! Jūs esat bijuši tas pareizais piemērs, un tieši no ģimenes izaug valstiskā domāšana, piederības izjūta savai valstij. Es uzskatu, ka valsts – tie esam mēs visi. Ja valstij ir panākumi, tie ir mūsu panākumi. Ja valstij ir problēmas, tās ir jārisina mums,” sacīja ministrs.

Elza, tāpat kā citi konkursa uzvarētāji, saņēma balvas un lielisku iespēju – pavasarī ar „Skrundas” klases patruļkuģi izvizināties pa jūru.

Pēc svinīgās apbalvošanas ceremonijas ministrs A. Pabriks aprunājās ar konkursantiem, viņu vecākiem un skolotājiem un izrādīja savu darba kabinetu. Ministra stāstījums par kabineta iekārtojumu – četriem karogiem, trim īpašiem portretiem pie sienas un šaha galdiņu – bija ļoti saistošs.

Bauskas pilsētas pamatskolas 5. – 7. klašu skolēni 14. novembrī pulcējās skolas zālē, lai 80. jubilejā suminātu rakstnieku Ojāru Vācieti.

Sarīkojumu atklāja 6.a klases skolēns Reinis Jubelis ar O. Vācieša dzejoli „Tu esi”. Puisis aicināja apzināties, ka mēs katrs esam valsts daļa – Latvija ir tāda, kādi esam mēs paši. Savu pārliecību par to dzejas un prozas montāžā apliecināja visi Reiņa klasesbiedri.

Pēc tam literatūras skolotāja Dina Ālmane klātesošos iepazīstināja ar rakstnieka dzīvesgājumu un daiļradi. Skolotāja sacīja, ka O. Vācieša darbos atklājas patiesa un dziļa mīlestība pret Latviju. Par savu likteņupi rakstnieks uzskatījis Gauju, ko dzejā dēvējis par „Vidzemes asinssaiti” un „Latvijas kaklarotu”. O. Vācietis kolekcionējis akmeņus, vēl tagad viņa mājas pagalmā Rīgā, Pārdaugavā, var redzēt rakstnieka „izglābtos akmeņus” – no asfaltēšanas izglābtos bruģakmeņus.

Skolēni bija iemācījušies Ojāra Vācieša dzejoļus. 5.b klases meitenes un puiši runāja dzejoli par gliemezi un lietutiņu, un likās, ka arī skolas zālē ir sācies lietus – skolēni bija izgatavojuši interesantu dekoru, kas radīja lietum līdzīgu skaņu. 5.a klases audzēkņi bija iestudējuši dzejoli „Jampadracis”, un zālē sākās jampadracis, jo Duksis bija izlacis pienu un kurmis izracis alu. 6.b klases audzēkņi bija iestudējuši dzejoli „Krusta zirneklis” un kopā ar dzejolī minēto Gustu sprieda, kāpēc zirneklim uz muguras ir krusts. 7. klases meitenes ģitāras pavadījumā runāja romantisko dzejoli „Basām kājām dvēselīte” un atgādināja: „Ja ir liela mīlestība, tad viss lielais iznāk.” Noslēgumā 6.a klases audzēkne Dinija Salasgrāve runāja O. Vācieša „Minipasaciņu” un apliecināja, ka labāk klājas optimistiem.

Pēc tam skolēni noskatījās multiplikācijas filmu „Kabata”, kas uzņemta pēc O. Vācieša dzejoļu motīviem.

Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā konkursā „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā” žūrija gandrīz 350 darbu vidū par labākajām atzinusi Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klases skolnieces Elzas Sējējas un Pļaviņu novada ģimnāzijas 10. klases skolnieka Jura Ernesta Brūniņa rakstītās uzrunas.

 Labāko darbu autorus svinīgā pasākumā Melngalvju namā Rīgā 13. novembrī apgalvoja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš pateicās visiem, kuri piedalījās konkursā, uzsverot, ka visi iesniegtie darbi bija labi, tajos bija daudz oriģinālu domu.  „Laika sprīdis no skolas sola līdz rīcībai un atbildībai par savu darbu ir ļoti īss, un tas paiet ātri,” konkursa dalībniekiem teica A. Bērziņš, paužot cerību, ka šis konkurss skolēnus mudinājis domāt plašāk par Latvijas nākotnes virzību un izaicinājumiem.

„Kad ienāca Valsts prezidents Andris Bērziņš, zālē valdīja ļoti īpaša, pat majestātiska gaisotne. Prezidents sacīja, ka visos darbos bija kas īpašs un nozīmīgs, kāda doma un atziņa, ko paturēt prātā,” stāsta Elza. Visi dalībnieki saņēma piemiņas balvas. Labākie ieguva arī ielūgumus uz 18. novembra svētku koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pēc pasākuma oficiālās daļas sekoja neoficiālā daļa – dalībnieki varēja cits ar citu aprunāties un uzdot dažādus jautājumus Andrim Bērziņam. Elza iepazinās ar konkursa simpātiju balvas ieguvēju Katerinu – meiteni no Vācijas, kas apmaiņas programmas laikā desmit mēnešus uzturas Latvijā. Kad Elza jautāja, kādas ir atšķirības starp Latviju un Vāciju, Katerina pasmējās un teica, ka Latvijā vispār nav kalnu – viss te tik līdzens. Meitene runāja angliski, taču neslēpa, ka ir iemācījusies dažas frāzes latviešu valodā. Katerina atzina, ka Latvija viņai ļoti patīk.

Liels bija Elzas pārsteigums, kad Valsts prezidents A. Bērziņš viņu uzaicināja 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī teikt īsu svētku uzrunu. Tagad Elzai cītīgi jāpošas lielajam notikumam. Šāda iespēja –  kopā ar Valsts prezidentu uzrunāt tautu – iedzīvotājiem tiek sniegta pirmoreiz. Elzas uzstāšanās būs Latvijas vēsturē nozīmīgums notikums. Jauki, ka Valsts prezidents novērtē jauniešu centienus, mērķtiecību un uzdrīkstēšanos. Veiksmi Tev, Elza!

LabieDarbi.lv, sagaidot Latvijas jubileju, aicināja skolēnus iepazīties ar labdarības projektu labieDarbi.lv un uzzīmēt, kāds varētu izskatīties projekta talismans.

Konkursam iesūtīti 343 zīmējumi. Organizatori saka paldies visiem dalībniekiem par centību, radošumu un ikdienas izkrāsošanu. Uz konkursa finālu žūrija ir izvirzījusi 17 pašus labākos darbus. To vidū ir arī Bauskas pilsētas pamatskolas 3.b klases audzēkņa Aleksa Puziņa darbs, kurā attēlots mīļš astoņkājītis, kas aicina darīt labu.

Konkursa rīkotāji ziņo, ka trīs labāko darbu autori saņems vērtīgas dāvanas. Galvenās balvas ieguvējs, ko noteiks LabieDarbi.lv žūrija, savā pastkastītē saņems žurnālu “Ilustrētā Junioriem” vai “Ilustrētā Zinātne”. Taču tie skolēni, pie kuru zīmējuma portālā draugiem.lv būs visvairāk „Man patīk”, saņems pārsteiguma balvas.

Puisēna skolotāja Gunta Spure priecājas par Aleksa veiksmi un aicina atbalstīt mazo mākslinieku. Lai to izdarītu:

1) atvērsim http://www.draugiem.lv/labiedarbi.lv/gallery/?pid=333957034

2) nospiedīsim „Man patīk”!

R. Blaumaņa memoriālmuzejs „Braki”, Ērgļu novada pašvaldība, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” šoruden rīkoja rakstnieka R. Blaumaņa literārās prēmijas 9. konkursu 7. – 12. klašu skolēniem. Tagad žūrija darbus ir izvērtējusi un par vienu no labākajiem atzinusi mūsu skolas 9. klases jaunietes Aivas Rūtenbergas domrakstu.

Šogad konkursam nosūtīti vairāki 9. klašu skolēnu darbi – uz „Brakiem” aizceļoja Ilvijas Beķeres, Katrīnas Annijas Paegles, Aivas Rūtenbergas, Amandas Saulītes un Elzas Sējējas darbs. Meitenes izteica pārdomas par R. Blaumaņa atziņu „Ko tu šodien vari padarīt, tā neatstāj uz rītdienu” un rakstīja jaunrades darbu „Es satiku savu Rūdolfu Blaumani”. Tika vērtēta sasaiste ar R. Blaumani un viņa daiļradi, satura mērķtiecīga argumentācija, domu oriģinalitāte un latviešu valodas literāro normu ievērošanu. 13. novembrī žūrija publicēja labāko darbu autoru sarakstu, to vidū ir mūsu skolas audzēknes Aivas Rūtenbergas vārds. Aiva e-pastā saņēmusi ielūgumu uz 9. konkursa noslēguma pasākumu „Braku” muzejā un Ērgļu saieta namā. Par audzēknes darba novērtējumu priecājas arī viņas skolotāja Ieva Mašale.

Turpinājumā – Aivas Rūtenbergas jaunrades darbs „Es satiku savu Rūdolfu Blaumani”

Rudens… Lietus… Drēgns laiks… Te pēkšņi pret loga rūti atsitās mazs kastanītis. Tas mani pamudināja atgriezties no sava sapņu ceļojuma.

Sapratu, ka jāturpina tālāk lasīt grāmatu – diezgan skarbo, bet ļoti intriģējošo noveli „Nāves ēnā”. Biju jau gandrīz tikusi līdz pēdējai lappusei, bet tad manu uzmanību piesaistīja kāda tumša, bet ne bailes izraisoša ēna, kas paslīdēja man garām. Paskatījos gan pa labi, gan pa kreisi, bet neko savādu nepamanīju. Ieklausījos klusumā, bet dzirdēju tikai lietus pilienus, kas sitās pret logu, un skanīgo pagaļu sprakšķēšanu kamīnā.

Tad man pretī pēkšņi parādījās cienījams, stalts kungs ar tumšiem matiem, kuplām, biezām un koptām ūsām. Viņa labsirdīgās acis, ko piesedza brilles, priecīgi mirdzēja. Vīram bija garš, silts mētelis, kas lietū bija nedaudz samircis. Likās, ka mēs jau kaut kur esam tikušies, piemēram, kādā lauku namiņā.

Drīz vien sapratu, ka tas ir Rūdolfs Blaumanis! „Sveicināti!” es beidzot ierunājos. Viņš pasmaidīja un sacīja: ,,Sveiki! Vai varu uz kādu brītiņu uzkavēties šeit, līdz norimst lietus?” ,,Protams!” es atbildēju. Biju patīkami pārsteigta, satiekot cilvēku no baronu laikiem. Ak, tāds gods! Es steigšus piesteidzos viņam klāt un palīdzēju novilkt mēteli. Tad kādu brīdi abi sēdējām pie loga un lūkojāmies tālumā.

Lietus vēl nebija rimies. Mirdzošas lāses kā dimanti traucās lejup, un aiz miglas plīvura varēja saskatīt kādu skaistu liepu aleju. Redzēju, ka Blaumaņa skatiens ilgi kavējās pie šīs ainavas. Viņš paskatījās uz mani un, kā atbildēdams uz manu skatienu, iesāka sarunu: ,,Es domāju par savām ,,Braku” mājām, par mežrozītēm jeb baltrozītēm, par saviem kokiem – vecajiem vītoliem, liepām, ābelēm… Vidzemē ir varen jauki, tur es vislabāk varu rakstīt.”

Tad man nejauši no rokām izkrita grāmata ,,Nāves ēnā”, ko vēl nebiju paspējusi izlasīt. Rūdolfs Blaumanis pacēla grāmatu, paskatījās uz to un, dodams man, sacīja: ,, Nāves ēnā”… Vai tev tā patīk?” Es apstiprinoši pamāju un sacīju: ,,Jā! Man patīk Birkenbaums ar savām bērnišķīgi skaidrajām acīm, lielo labsirdību, patieso mīlestību un spēju upurēties draudzības vārdā. Man šķiet, ka viņš savu dzīvi izdzīvo tagadnē, priecājoties par katru atvēlēto stundu, nevis gaidot labāku situāciju, citus laikus.”

Tad es rakstniekam vaicāju: ,,Ko jūs domājat par savu grāmatu ,,Velniņi”?” R. Blaumanis atkal labsirdīgi pasmaidīja un atbildēja: ,,Man pašam šī grāmata par velniņiem patīk, tā izdevusies interesanta un mudina lasītāju pasmaidīt.” ,,Arī man velniņu nedarbi ļoti patīk. Lasot šo grāmatu, allaž uzlabojas garastāvoklis,” es teicu.

Pēkšņi otrā istabā liels vējš atpūta vaļā logu, man bija jādodas to aiztaisīt. Kad atgriezos, mans sarunu biedrs bija prom. Piegāju pie loga un redzēju, ka lietus rimies. Pār liepu aleju slīdēja spoži saules stari, kas nedaudz apžilbināja acis.

Apsēdos šūpuļkrēslā, apsedzos ar siltu segu un vēroju kamīnā pagales, kuras drīz pārvērtīsies par kvēlojošām oglēm. Tad netālu no loga, uz mazā galdiņa blakus manai grāmatai, pamanīju sarkanu rozīti. Kad atvēru grāmatu, no tās izkrita lapiņa, uz kuras bija rakstīts:

 ,,Piedod, ka man jau tik drīz bija jādodas prom un mēs nepaspējām atvadīties! Nebēdājies, mēs vēl satiksimies kādā lietainā dienā, kad lietus svētīs baltrozīšu krūmus un kokus… Man bija liels prieks ar Tevi parunāt. Man patīk jauki cilvēki, un es pats cenšos tāds būt. Atceries trīs dzīves gudrības: ,,Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas”; ,,Nekas neatsaldē cilvēka no cilvēka ātrāk un pilnīgāk, kā spītīgi atraidīta labvēlība”; ,, Cilvēka dvēsele nav stikla glāze, kurā var ieliet netīru ūdeni, izskalot un atkal no tās dzert vīnu. Cilvēkam arvien no apkārtnes kaut kas pielīp.”

Uz tikšanos – Rūdolfs Blaumanis.”

Bauskas politiski represēto kluba „Rēta” valdes dalībniece Daina Ziemele mūsu skolas kolektīvu uzaicināja Latvijas 95. dzimšanas dienu ieskandināt kopā ar ļaudīm, kas savulaik bez jelkāda iemesla aizvesti tālu svešumā – uz Sibīriju.

12. novembrī ciemos pie kluba biedriem devās 6.a klases skolēni un 9. klases jaunietes – Elza Sējēja un Kristīne Skukauska. Tikšanās bija emocionāli piesātināta. Visi sapratām, ka mūsu lielākais dārgums ir savstarpēja cieņa un vienotība.

Svētkos centāmies ielīksmot vecļaužu sirdis – 6.a klases skolniece Elvita Beikule nospēlēja divus skaņdarbus ar sintezatoru, viņas klasesbiedri runāja dzeju un fragmentus no pašu rakstītiem domrakstiem, teātra pulciņa dalībnieki uzstājās ar jauku dzejas montāžu. Priekšnesumus skolēniem palīdzēja sagatavot skolotāja Roze Bruģe un Ieva Mašale. 9. klases meitenes Elza un Kristīne lasīja fragmentus no Elzas esejas „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā”. Ticam, ka ar savu klātbūtni, priekšnesumiem un katram dāvāto rozi represēto sirdīs iededzām mazu prieka gaismiņu. Paldies par atbalstu skolas direktoram Jānim Rumbam un viņa vietniecei Ivetai Semjonovai!