Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) pagalmā Lāčplēša dienā, 11. novembrī, notika pasākums „Savu karogu nes, kā latvim klājas”. To apmeklēja arī mūsu skolas audzēkņi.

Stalti vīri no kara vēstures kluba „Latviešu karavīri” demonstrēja dažādu laiku karavīru formas – varēja redzēt latviešu strēlnieku, leģionāru, Sarkanās armijas Otrā pasaules kara kaujinieka, čekista formu. Pagalmā skanēja lustīgas dziesmas Aigara Urtāna izpildījumā, bija iespēja cienāties ar karavīru maltīti un tēju.

Jaunsargi un zemessargi demonstrēja ieročus un munīciju. Ikvienam interesentam bija iespēja savās rokās turēt ieročus, smagākais no tiem svēra 12 kilogramus. Skolēni piedalījās arī jaunsargu rīkotās spēlēs. Viena no tām bija astoņu dalībnieku „slēpošana” ar vienu slēpju pāri. Tiklīdz jaunsargs teica „labo”, uz priekšu bija jāliek labā kāja, pēc tam bija „jāslēpo” ar kreiso kāju. Nebija viegli, kā atzina jaunsargs – trūkst saliedētības, lai izpildītu šādus uzdevumus, esot stingri jāklausa pavēle un visiem vienlaikus jādarbojas. Nebija viegla arī stafete ar gāzmaskām un šaušana pa bundžām.

Vienu no stafetēm meistarīgi vadīja arī 8.b klases puisis Vladislavs Maikūns. Bauskas jaunsargu vienības vadītājs Zigurds Kalējs pastāstīja par Jaunsardzi un aicināja interesentus uz nodarbībām bijušās Bauskas kristīgās pamatskolas telpās. Daži drosmīgie skolēni vēlējās maskēties, un jaunsargi viņu sejas izkrāsoja zaļgani brūnas.

Noslēgumā apmeklētāju sirdis sasildīja 6.a klases puisis Reinis Jubelis, ar optimistisku dziesmu „Tikai tā” pieskandinot BJC pagalmu.

Miglainajā, rudenīgi dzestrajā dienā, 11. novembrī, visā Latvijā svinēja Lāčplēša dienu. Bauskas pilsētas pamatskolas skolēnu pašpārvaldes dalībnieki kopā ar direktora vietnieci ārpusstundu darbā Ivetu Semjonovu Bauskā, pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem, nolika ziedus un aizdedza svecītes.

Skolēnu pašpārvaldes dalībnieks, 9. klases jaunietis Reinis Krūmiņš, atgādināja, ko latviešiem nozīmē Lāčplēša diena. Puisis izstāstīja, kā Bauskā tapis piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem. Tā bija skaista un vērtīga vēstures stunda, kurā mūsu skolas kolektīvs apliecināja savu mīlestību pret Latviju.

Turpinājumā – fragmenti no 5.a, 6.a un 9. klases skolēnu stāstiem „Kas ir dzimtenes mīlestība?”

Stāstu autori – Nikola Kalniņa, Herta Minkeviča, Ieva Platā, Elīna Stašāne, Reinis Jubelis, Dinija Salasgrāve, Vineta Ūdrēna un Elza Sējēja.

● „„Savu dzimtenes mīlestību vajag ne tikai nest sirdī, bet iziet ar to pasaulē un stāstīt par to visiem,” raksta beļģu dzejnieks Emils Verharns. Man šķiet, ka mums, latviešiem, vajag biežāk novērtēt bagātības, kas mums pieder, un stāstīt par tām citiem. Mums vajag lepoties ar tīro, bagātīgo dabu, ar dziedošiem un dejojošiem bērniem un jauniešiem, stiprām ģimenēm, vecmāmiņas stāstītām pasakām, vectētiņa izgatavoto putnu būrīti ābelē, ar saulgriežu svētkiem un latvju rakstu zīmēm, kas mūs sargā.”

● „Mīlestība pret dzimteni vislabāk atklājas tajā, kā mēs rūpējamies par dabu. Ikviens koks, akmens, pat sīks zāles stiebriņš ir daļa no mūsu dzimtenes. Jau gadiem ilgi cilvēki kopj apkārt esošo vidi. Tieši tāpēc Latvijā joprojām ir tik daudz skaistu vietu – Siguldas alas, Tērvetes dabas parks, Ventas rumba un purvi, kur vērojamas retu augu, putnu un dzīvnieku sugas. Cenšoties saglabāt un sakopt dzimtenes vietas, mēs apliecinām savu mīlestību pret Latviju.”

● „Es lepojos, ka dzīvoju Latvijā, jo šajā zemē ir manas saknes un bezgala skaista daba. Mums jābūt lepniem par zaļajiem mežiem, upēm, jūru, pilsētām un pats galvenais – cilvēkiem. Sevišķi lepniem mums jābūt par tiem cilvēkiem, kas nes mūsu Dzimtenes vārdu pasaulē.”

● „Mēdz teikt, ka domām ir milzīgs spēks, tāpēc uzskatu, ka mēs nedrīkstam pat domās par dzimteni teikt sliktu. Būsim gaiši, mēs taču esam baltu tauta, balti… Notīrīsim melnumiņus domās, dzīvosim priecīgi, mīlēsim sevi un citus, tad Latvija būs veiksmīgākā pasaules valsts.”

● „Dzimtenes mīlestība sākas ar cieņu pret ģimeni. Latvijas pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis teica: „Ģimene ir stūrakmens visā mūsu valsts dzīvē.” Lūkosimies uz savu dzimteni gaišām acīm, priecāsimies par dabas krāšņumu, svētkos un ikdienā skandēsim tautasdziesmas! Runāsim cits par citu un galvenais par savu dzimteni – labu, un mums visiem klāsies labi.”

● „Es priecājos, ka Latvijā ir daudz dažādu svētku – Dziesmu un deju svētki, Līgo vakars, Miķeļi, Mārtiņi, Bluķa vakars, Meteņdiena… Es mīlu savu dzimteni, man īpaši dārgas ir tās tradīcijas. Lieldienās es kārtīgi izšūpojos un Jāņos pinu vainagu, ēdu ķimeņu sieru, dziedu un neguļu līdz pat saullēktam.”

● „Dzimtenes mīlestība sākas ar rūpēm par saviem mīļajiem – ģimeni. Mūsu ģimene ļoti mīl vecmāmiņu. Nesen mana omīte zaudēja redzi. Es ļoti pārdzīvoju, lūdzos par viņu un raudāju. Operācija vecmāmiņai īpaši nepalīdzēja, taču viņa ar savu likteni ir samierinājusies un katru reizi, kad esam ciemos, smaida un stāsta dažādus stāstus. Reizēm no vecmāmiņas acīm nobirst pa asarai, zinu, ka viņa ļoti grib mūs redzēt un ar savām acīm samīļot, bet nespēj to… Vislaimīgākā vecmāmiņa ir tad, kad viņā klausās. Viņai ļoti patīk atminēties bērnības un skolas gadu notikumus, un es klausos, ko viņa stāsta. Vecmāmiņai ir svarīgi, ka mēs esam viņai līdzās.”

● „Dzimtenes mīlestību var redzēt darbos un attieksmē. Zinu – jo vairāk mīlēšu Dzimteni un cilvēkus, jo labāk man klāsies. Ja esam atvērti citiem, viņi kļūst tādi paši pret mums. Jo vairāk smaidām un priecājamies par savu zemi, jo labāk jūtamies.”

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, mūsu skolā skanēja svētku koncerts. 1. – 9. klašu skolēnus priecēja Ziemeļlatvijas kameransamblis „Livonija” – četri braši muzikanti ar spēcīgām balsīm.

Flautists Miks Vilsons stāstīja par notikumiem Rīgā 1919. gada novembrī un vēlreiz atgādināja, ka Latvijas brīvība ir izcīnīta smagās kaujās.

Visam skolas kolektīvam bija iespēja iepazīt dažādu mūzikas instrumentu – mežraga, flautas, klarnetes – skanējumu. Profesionālo mūziķu apvienība dziedāja latviešiem mīļas tautasdziesmas „Rīga dimd”, „Seši mazi bundzinieki”. Sveiciens svētkos tika sūtīts arī ar igauņu, lietuviešu, gruzīnu, vācu un krievu tautasdziesmām.

Mūsu skolas 1. – 4. klašu audzēkņi 8. novembrī skolas zālē pulcējās uz popielu, kas lustīgi ievadīja Mārtiņdienu – ziemas sagaidīšanas svētkus. Sarīkojuma tēma bija «Koru kari». Zālē varēja sastapt lāčus, zaķus, vistas, bitītes, visādus meža iemītniekus un glaunus māksliniekus. Pasākumu raiti un prasmīgi vadīja 3.a klases skolēni Aksels Barausks un Laura Lakoviča-Lakovica. Paldies pasākuma scenārija autorei skolotājai Aijai Dūmiņai!

Priekšnesumus vērtēja ritmikas skolotāja Santa Zemīte, skolēnu pašpārvaldes aktīvistes Katrīna Annija Paegle un Elīna Pole, popielas uzvarētāja no 8.b klases Sindija Rusaja. Žūrija skatīja dalībnieku atbilstību tēlam, atbrīvotību, telpas izjūtu, kontaktu ar publiku un emocionālo izpausmi.

Konkursu atklāja 3.a klase, kas visus aicināja uz vistu kūti, bet 1.b klases bērni kopā ar audzinātāju Intu Šarikovu rādīja dzīvespriecīgo lāča deju. Labi pamanāmas zālē bija bitītes no 2.a klases – gan bērni, gan viņu audzinātāja Roze Bruģe bija gādājuši par brīnišķīgiem tērpiem, par ko paldies Patrika Sema Paļuļa ģimenei. Ar „Tvaika bānīti” klātesošos „izvizināja” 2.b klase. Pēc tam pienāca pavisam dulla diena, un uz skatuves kāpa velnēni no 3.b klases. Jampadracis nerimās, jo drīz vien ar dziesmu „Traču cēlāji” uzstājās 4.b klases skolēni. Žūrijas sejas atplauka smaidā, kad uz skatuves parādījās „Latgales dāmu pops” – 4.a klase. Vēlāk visi tika aicināti uz disko kopā ar „Bermuda divstūri” jeb 3.a klasi. Popielas noslēgumā visus priecēja viesi no Itālijas – Al Bano un Romina jeb 3.b klase.

Pasākuma organizatore, direktores vietniece ārpusstundu darbā Iveta Semjonova, atzina, ka jaunāko klašu skolēni pārsteidza ar izcili sagatavotiem priekšnesumiem. Skolotāja S. Zemīte sacīja: „Popielas dalībnieki kopā ar klases audzinātājām ir gādājuši par visu – skolēni uz skatuves bija sprigani, viņu tērpi – krāšņi un neparasti, un kustības – noslīpētas.”

Konkursa noslēgumā žūrija atzina, ka ir grūti noteikt, kuri ir paši labākie. Atzinības rakstus saņēma visi dalībnieki, bet godalgotās vietas un skolas direktora Jāņa Rumbas dāvātu kliņģeri ieguva 3.a klase par dziesmām „Chi, chi, chi” un „Disko”, 2.a klase par priekšnesumu „Bitītes” un 3.b klase par dziesmu „Dulla diena”.

Noslēdzies Aizsardzības ministrijas, Latvijas Kara muzeja un Nacionālo bruņoto spēku stāstu konkurss „Kas ir dzimtenes mīlestība?”. Saņemti 287 skolēnu darbi, arī no mūsu skolas iesūtīti vairāki stāsti. Konkursa rīkotāji 8. novembrī paziņoja, ka uzvarētāju vidū ir Elza Sējēja – Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klases audzēkne.

Liels bija latviešu valodas skolotājas Ievas Mašales prieks, e-pastā saņemot vēstuli: “Man ir gods vērsties pie Jums kā konkursa uzvarētājiem un aicināt š. g. 15. novembrī ierasties uz konkursa uzvarētāju apbalvošanu un tikšanos ar aizsardzības ministru Dr. Arti Pabriku Aizsardzības ministrijā K. Valdemāra ielā 10/12 Rīgā.” Anete Gnēze, Militāri publiskās informācijas nodaļas vecākā referente, vēstulē raksta: „Izvērtējot Jūsu darbus, secinājām, ka izprotat dzimtenes mīlestību saistībā ar patriotismu, Lāčplēša dienu, 18. novembri, godināšanu un piemiņas pasākumiem par godu Valsts svētkiem, Latvijas armiju, valsts himnu, vēsturi. Liela daļa no Jums to saista ar dzimtas saknēm, mīlestību pret ģimeni, saviem tuviniekiem, draugiem, kā arī Latvijas skaisto dabu un tās sakopšanu, kā piemēru minot dalību Lielajā talkā. Visi darbiņi bija ļoti interesanti, un tikai pēc vairāku reižu pārlasīšanas, ilgām diskusijām vienojāmies par uzvarētājiem.”

Turpinājumā – Elzas Sējējas stāsts:

„Gaisā sajaucas lapas un stindzinošs lietus. Drīz būs melanholiska kulminācija, pārdomu laiks – Latvijas jubileja.

Ir 18. novembris, stāvu pie Brīvības pieminekļa, skan himna. Lūpām kustoties līdzi dziesmas vārdiem, birst asaras. Skumju un prieka asaras. Daudzi, kas izcīnīja Latvijas brīvību, nepaspēja to sajust. Cik daudz ziedots, lai es te varētu stāvēt, dziedāt un pārlaist pār lūpām vārdu „Latvija”! Brīvības garša pirkta ar visdārgāko – ar dzīvību.

Lai kur es būtu, saku, ka mana zeme ir vislabākā, visskaistākā. Sirds un prāts te jūtas vislabāk. Par spīti tam, ka Latvija dzimusi skaudrā, tumšā laikā, ik dienu cenšos apliecināt, ka tās iedzīvotāji ir smaidīgi, atsaucīgi, labestīgi. No rīta pasveicinu sētnieku, uzsmaidu pretimnākošajam. Diena mums visiem tā iesākas labāk.

Dzimtenes mīlestību var redzēt darbos un attieksmē. Zinu – jo vairāk mīlēšu Dzimteni un cilvēkus, jo labāk man klāsies. Ja esam atvērti citiem, viņi kļūst tādi paši pret mums. Jo vairāk smaidām un priecājamies par savu zemi, jo labāk jūtamies.

Katru dienu labo darbu latiņu paceļu augstāk. Viegli nav, bet gandarījums ir liels. Mēs katrs varam būt mazs jāņtārpiņš, kas nomaldījušamies ceļiniekam parāda pareizo ceļu un visdrūmākajā tumsā izstaro sirdssiltumu un gaismu. Kas tad ir Dzimtene? Tie esam mēs – Latvija. Dzimtenes mīlestība ir prasme mīlēt sevi un apkārtējos.”

Vēstures skolotājs Dainis Cipulis, sagaidot Latvijas valsts svētkus, uz tikšanos ar 5. un 6. klašu skolēniem 8. novembrī uzaicināja 1995. gada skolas absolventu – Māri Borovski. Saruna ar jaunekli bija vērtīga atkaltikšanās stunda – Māris atcerējās daudz spilgtu mirkļu no skolas gadiem.

Pēc pamatskolas beigšanas staltais puisis absolvējis Saulaines lauksaimniecības tehnikumu. Pēc tam studijas turpinātas divās augstās skolās – Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā. Sirdij tuvākas tomēr bijušas jūras lietas. Māris ieguvis leitnanta pakāpi un strādājis par kuģa kapteini, bijis stūrmanis. Tagad Māra darbdienas rit uz sauszemes, viņš strādā Nacionālajos bruņotajos spēkos – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā – par vecāko speciālistu.

Leitnants atbildēja uz skolēnu jautājumiem un aicināja bērnus cītīgi mācīties. Viņš uzsvēra, ka dzīvē noder visas zināšanas un īpaši svarīgi pusaudža gados ir mācīties angļu valodu un matemātiku.

Bauskas pilsētas pamatskolā 7. novembrī bija Lāčplēša dienai un Latvijas 95. gadskārtai veltīts patriotisko dziesmu konkurss. Klātesošo sirdis priecēja 11 interesanti un skaisti priekšnesumi.

Ja ir konkursanti, ir arī žūrija, kas ar savu redzīgo aci un aso dzirdi vērtē dalībniekus. Šoreiz žūrijā strādāja direktora vietnieces Anna Dupure un Iveta Semjonova, Mežotnes kora un skolas bibliotēkas vadītāja Inga Briede un skolotāja Roze Bruģe. Jaukos priekšnesumus 3. – 9. klašu audzēkņiem palīdzēja sagatavot mūzikas skolotāja Ilze Žubēre, kura sarīkojumā pieteica dalībniekus un spēlēja dziesmām melodijas.

Konkursā izskanēja populāru latviešu komponistu dziesmas un daudzas tautasdziesmas. Dalībnieki un skatītāji atzina, ka vislabāk visiem zināma dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu”, ko publika lustīgi dziedāja kopā ar 4.b klasi. Koncerta noslēgumā tapa lielā kopbilde. Kad visi dalībnieki iznāca zāles priekšā, bija skaidrs – mūsu skolēni ir vareni dziedātāji.

I. Briede priecājās par skanīgajām, spēcīgajām balsīm un uzsvēra, ka Latvijai veltīto dziesmu konkursā visvairāk saviļņojis dalībnieku dzīvesprieks un smaids. I. Briede aicināja lepoties ar to, ka esam piedzimuši un dzīvojam skaistā vietā – Latvijā.

Noslēgumā visi dalībnieki saņēma atzinības rakstus un lentīti Latvijas karoga krāsā. Paši labākie ieguva arī saldas balvas, bet galvenais – iespēju uzstāties valsts svētkiem veltītā koncertā 15. novembrī. I. Briede, pasniegdama piemiņas veltes, sacīja, ka šoreiz nav 1., 2. un 3. vietas – vislabākie ir dziedātāji no 4.a, 3.a un 6.a klases.

ELZA SĒJĒJA,

9. klases skolniece

Mūsu valsts jubilejas mēnesī 5.a klases audzēkņi patstāvīgi iestudēja latviešu tautas pasaku „Gāgānu kari” un demonstrēja to 7. novembrī literatūras stundā.

Pasaka vēstī par vīru, kurš atradis naudas podu, taču viņa pamuļķa sieva par atradumu izpļāpājas kungam. Protams, kungs iekāro naudu un pavēl vīram steidzami ierasties muižā. Pa to laiku sieva piedzīvo gāgānu karus un baltmaizes krišanu no debesīm. Un tomēr – abi ar naudas podu brauc pie kunga, sieva viņam stāsta gluži zilus brīnumus. Kungs saprot, ka viņa nav pie pilna prāta un arī par naudas podu droši vien ir izdomājusi… Tā nu vērtīgais atradums paliek pie attapīgā vīra.

Lomās lieliski iejutās Elizabete Urusova, Beāte Veinberga un Marta Dziļuma. Meitenes bija gādājušas par bagātīgu rekvizītu krājumu – viņām izdevās labi parādīt sievas tupēšanu kartupeļu bedrē, braucienu ar zirgu un kliņģera krišanu. Jauks bija arī izrādes noslēgums – Beāte klasesbiedrus cienāja ar kliņģeri. Savu versiju par gāgānu kariem demonstrēja arī Nikola Kalniņa, Marta Ābele un Luīze Tihanova. Marta iejutās gudrā vīra lomā un prasmīgi apmuļķoja sievu, kuras lomā bija Nikola. Luīze bija naudas kārais kungs. Pēc tam „uz skatuves” kāpa Endija Zaumane, kurai izdevās lieliski atklāt sievas naivumu. Vīra un kunga lomā bija Roberts Kārkls un Beāte Grīnberga-Zaļkalne. Pēdējā uzstājās zēnu grupa – Oskars Jakutāvičus, Reinis Sūna un Uldis Kapelis. Oskaram patiešām ir aktiera dotības – viņš ļoti izteiksmīgi, pārliecināti runāja tekstu un lieliski iejutās tēlotajā. Literatūras skolotāja Ieva Mašale teic paldies skolēniem un priecājas par viņu azartu, aktiermeistarību un labi piemeklētajiem rekvizītiem.

Valsts prezidents Andris Bērziņš 13. novembrī Rīgā, Melngalvju namā, apbalvos konkursa „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā” labāko darbu autorus, kurus žūrija izvēlējusies no iesūtītajām 315 rakstiskajām un 17 video uzrunām. Uz svinīgo pieņemšanu pie Valsts prezidenta uzaicināta arī Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klases jauniete Elza Sējēja.

Turpinot pērn aizsākto tradīciju, Valsts prezidenta kanceleja aicināja visu Latvijas skolu 5. – 12. klašu audzēkņus piedalīties radošo darbu konkursā – rakstiskas esejas vai video veidā izklāstot, ko teiktu 18. novembrī uzrunā pie Brīvības pieminekļa, ja būtu Valsts prezidents. Konkursam no mūsu skolas tika nosūtīti vairāku audzēkņu darbi. Turpinājumā – fragments no Elzas esejas:

„Tikai vienoti darbi var saliedēt tautu. Mums katram ir jāpriecājas nevis par otra neveiksmēm, bet par veiksmēm. Neskaudīsim cita laimi, bez liekulības atzīsim un uzslavēsim cita padarīto. Ja pratīsim atzinīgi novērtēt draugus, kaimiņus un kolēģus, viņi to jutīs, un labais nāks atpakaļ.

Dots devējam atdodas – jo vairāk mēs sniegsim otram, jo vairāk saņemsim atpakaļ. Lai notiek tā – ja ar vienu roku ņemam, tad ar otru sniedzam pretī. Ja tauta būs vienota savas pagātnes sāpēs, šodienas darbos un rītdienas cerībās un mērķos, tad tas būs viens liels solis pretī labklājībai un pārtikušai valstij. To, ko Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste teica pirms vairākiem gadu desmitiem, varu sacīt arī šodien: „Ja mēs vienotiem spēkiem strādāsim un nešķelsimies pēc saviem uzskatiem, tikai tad mēs varēsim veikt uzdevumus, kas mums ir uzlikti, un ievadīt mūsu jauno valsti normālā valsts dzīvē.”

Ja mēs gribam, lai kaut kas mūsu valstī mainītos, mums katram ir jāsāk pašam ar sevi. Ir jāmaina sava domāšana, attieksme un darbi. Viss, kas dzīvē notiek, sākas ar mazumiņu. Pirms sākt kritizēt esošo situāciju, ir nedaudz jāpaanalizē sevi. Vai tajā nav arī mana artava? ”

 P.S. Liels prieks arī par Elzas brāļa Mārča, mūsu skolas absolventa , augsto novērtējumu. Uzņēmums „Olainfarm” nupat Mārci atzina par Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes talantīgāko studentu, piešķirot jaunietim īpašu stipendiju.

Rudens brīvlaikā, 1. novembrī, Bērnu un jaunatnes sporta skolā notika Bauskas novada 2013. gada dambretes olimpiāde jeb 6. – 8. klašu turnīrs. Mūsu skolu pārstāvēja trīs puiši – Jānis Pavilonis, Anrijs Bērziņš (6.a klase) un Emīls Toms Mālderis (6.b klase). Konkurence bija sīva, katrs zēns izspēlēja deviņas partijas.

Sacensību tiesnesis Māris Bergs ir apkopojis meistarsacīkstēs un klašu turnīros gūtos punktus, mūsu skolas dambretes spēlētāji ierindojušies 6. – 7. vietā. Paldies puišiem, kas brīvlaikā rada iespēju piedalīties sacīkstēs.

„Dambrete dod iemaņas labāk apgūt mācību vielu, uzlabojas telpiskā domāšana, loģiskā analīze, atmiņa, uzmanība, koncentrēšanās spējas, atjautība, neatlaidība un uzņēmība,” apgalvo M. Bergs.