Noslēdzies Aizsardzības ministrijas, Latvijas Kara muzeja un Nacionālo bruņoto spēku stāstu konkurss „Kas ir dzimtenes mīlestība?”. Saņemti 287 skolēnu darbi, arī no mūsu skolas iesūtīti vairāki stāsti. Konkursa rīkotāji 8. novembrī paziņoja, ka uzvarētāju vidū ir Elza Sējēja – Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klases audzēkne.

Liels bija latviešu valodas skolotājas Ievas Mašales prieks, e-pastā saņemot vēstuli: “Man ir gods vērsties pie Jums kā konkursa uzvarētājiem un aicināt š. g. 15. novembrī ierasties uz konkursa uzvarētāju apbalvošanu un tikšanos ar aizsardzības ministru Dr. Arti Pabriku Aizsardzības ministrijā K. Valdemāra ielā 10/12 Rīgā.” Anete Gnēze, Militāri publiskās informācijas nodaļas vecākā referente, vēstulē raksta: „Izvērtējot Jūsu darbus, secinājām, ka izprotat dzimtenes mīlestību saistībā ar patriotismu, Lāčplēša dienu, 18. novembri, godināšanu un piemiņas pasākumiem par godu Valsts svētkiem, Latvijas armiju, valsts himnu, vēsturi. Liela daļa no Jums to saista ar dzimtas saknēm, mīlestību pret ģimeni, saviem tuviniekiem, draugiem, kā arī Latvijas skaisto dabu un tās sakopšanu, kā piemēru minot dalību Lielajā talkā. Visi darbiņi bija ļoti interesanti, un tikai pēc vairāku reižu pārlasīšanas, ilgām diskusijām vienojāmies par uzvarētājiem.”

Turpinājumā – Elzas Sējējas stāsts:

„Gaisā sajaucas lapas un stindzinošs lietus. Drīz būs melanholiska kulminācija, pārdomu laiks – Latvijas jubileja.

Ir 18. novembris, stāvu pie Brīvības pieminekļa, skan himna. Lūpām kustoties līdzi dziesmas vārdiem, birst asaras. Skumju un prieka asaras. Daudzi, kas izcīnīja Latvijas brīvību, nepaspēja to sajust. Cik daudz ziedots, lai es te varētu stāvēt, dziedāt un pārlaist pār lūpām vārdu „Latvija”! Brīvības garša pirkta ar visdārgāko – ar dzīvību.

Lai kur es būtu, saku, ka mana zeme ir vislabākā, visskaistākā. Sirds un prāts te jūtas vislabāk. Par spīti tam, ka Latvija dzimusi skaudrā, tumšā laikā, ik dienu cenšos apliecināt, ka tās iedzīvotāji ir smaidīgi, atsaucīgi, labestīgi. No rīta pasveicinu sētnieku, uzsmaidu pretimnākošajam. Diena mums visiem tā iesākas labāk.

Dzimtenes mīlestību var redzēt darbos un attieksmē. Zinu – jo vairāk mīlēšu Dzimteni un cilvēkus, jo labāk man klāsies. Ja esam atvērti citiem, viņi kļūst tādi paši pret mums. Jo vairāk smaidām un priecājamies par savu zemi, jo labāk jūtamies.

Katru dienu labo darbu latiņu paceļu augstāk. Viegli nav, bet gandarījums ir liels. Mēs katrs varam būt mazs jāņtārpiņš, kas nomaldījušamies ceļiniekam parāda pareizo ceļu un visdrūmākajā tumsā izstaro sirdssiltumu un gaismu. Kas tad ir Dzimtene? Tie esam mēs – Latvija. Dzimtenes mīlestība ir prasme mīlēt sevi un apkārtējos.”