Skolēnu pašpārvaldes organizētais konkurss par oriģinālāko eglīti radījis ļoti lielus izaicinājumus pašiem organizatoriem. Viņi secinājuši, ka VISAS skolēnu izveidotās eglītes ir ORIĢINĀLAS.

Izrādās, ka eglīti iespējams izveidot no tik daudzveidīgiem materiāliem, priekšmetiem, sajūtām, ka zaļā eglīte mežā drīkt turpināt mierīgi augt, mēs viņu neaiztiksim! Pašpārvaldes pārstāvji veica fotopastaigu pa klasēm un , lūk, ko viņi ieraudzīja! Palūko un novērtē skolēnu un skolotāju izdomu un radošumu!

Pirmssvētku nedēļas sākumā skolas foajē pulcējās radoši, čakli un enerģiski skolēni, lai piedalītos ikgadējā Ziemassvētku tirdziņā. Daudz garšīgumu, skaistumlietiņu un suvenīru tapis pašu rokām un ar vecāku klātbūtni, palīdzību un atbalstu. Rosība bija liela- kā jau tirgū. Paldies katram čaklajam rūķim, kas piedalījies svētku sajūtas radīšanā!

Decembra sākumā 8.klases skolēni literatūras stundās apguva tematu “Zinātniskās fantastikas stāsts”. Savu stāstu vajadzēja rakstīt arī pašiem. Lai stāsti tiešām būtu zinātniskās fantastikas žanrā, mums palīdzēt nāca dabaszinību un ķīmijas skolotāja Gunta Kiseļeva. Viņa uzklausīja skolēnu idejas un rosināja domāt zinātniskāk …

Stāsts tapa sadarbībā ar klasesbiedru, un skolēni aizdomājās gan par bīstamu vīrusu un antidotes atklāšanu (Lauras un Deinas stāsts “Kauja pret Silvānu”), gan par DNS mutācijām (Rūtas un Agates stāsts “Paldies, mammu!”), gan par iespējām ietekmēt laiku, jo tas ir vienīgais veids, kā glābt cilvēci (Enijas un Nikolas stāsts “Laika šūnas. 607 gadus vēlāk”). Arī citos stāstos skolēni tiecās glābt pasauli. Aizraujoši sižeti, interesanti raksturoti galvenie un epizodiskie tēli, dialogi, zinātniska broblemātika un pārsteidzoši risinājumi, kā arī pievienotie attēli padarīja šī literatūras temata apguvi patiesi aizraujošu! Lai izveidotu stāsta idejai vai sižetam atbilstošu attēlu, skolēni varēja ilustrēt paši vai izmantot MI (mākslīgā intelekta) radītus attēlus (sk. pievienoto foto).

Tehnoloģijas nedrīkstēja izmantot stāsta pierakstā – bija jāraksta rokrakstā. Dažiem skolēniem tas bija izaicinājums, bet visi ļoti labi tika ar to galā! Paldies maniem skolēniem par atsaucību un centību!

Fragments no darba: “Tas nav iespējams …” Dr. Kaļķis izdvesa, atkāpjoties dažus soļus tālāk. Būtne pavērās uz Madaru. Kaut arī tai nebija sejas, viņa juta skatienu kā pieskārienu. Telpā atskanēja čukstoša skaņa, kas nebija ne balss, ne troksnis. “Ja iznīcināsi šūnu, laiks aizvērsies,” tā sacīja. “Ja to izmantosi, mēs iznīksim. Mēs esam tās nākotnes, kuras tu vari radīt vai izdzēst.” Telpa atkal nodrebēja. Caur sienām parādījās attēli – izdegusi Zeme, zaļojošas pilsētas, tukšas pilsētas bez cilvēkiem. Tās visas bija iespējamās realitātes, un Madara saprata patiesību – katrs eksperiments tās maina.” (Informāciju sagatavoja latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Krastiņa)

Mēdz teikt, ka latviešu klasiskās literatūras iepazīšanu skolas solā var sadalīt pirms Blaumaņa un pēc Blaumaņa periodā – ja esi izlasījis kaut vienu Blaumaņa darbu, literatūru un pat pasauli ieraugi citām acīm.

Var rasties jautājums – vai rakstnieks ir aktuāls, vai viņa daiļdarbi ir jālasa un jāmāca skolā? Jā, R. Blaumanis ir mūsdienīgs, jaunieši viņa darbus lasa labprāt un atrod dzīvesgudras, patiesas vērtības. 7. klases skolēni literatūras stundās iepazina Blaumaņa izcilo noveli “Nāves ēnā”. Temata apguves beigās skolēni dalījās savās domās, kā izpratuši novelē ietvertās vērtības un kāda ir to nozīme mūsdienās: “ Cilvēcība, izpalīdzība un labvēlība. Tās ir svarīgas, lai cilvēki nesāktu viens otru ienīst”; “Līdzjūtība un draudzība – tās palīdz pārvarēt grūtības”; “Dzīvē galvenais ir nepadoties, lai vai kādas briesmas būtu”; “Dzīvē ir jābūt godīgam un ar labu sirdi”; “Mūsdienās cilvēki vairs nezina, kā izrādīt cilvēcību…”. Skolēnu domas ir dažādas. Kāds no skolēniem pēc noveles izlasīšanas ir kodolīgs: “Nevajag kāpt uz plāna ledus!”; citi uzsver, ka “jāpalīdz vairāk citiem, lai kopā tiktu līdz mērķim”, “ir jāstrādā kā komandai, tad viss būs labi”, “jebkurā situācijā nevajag celt paniku, galvenais – turēties kopā”. Šīs atziņas iepriecina un apstiprina, ka skolēni, pateicoties šim Blaumaņa darbam, ir aizdomājušies un sapratuši kaut ko sev nozīmīgu.

Sabīne Klīgere, viena no 7.klases skolniecēm, piedalījās Blaumaņa literārās prēmijas 21. konkursā. Šo konkursu no 2005. gada organizē Ērgļu novada pašvaldības R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki sadarbībā ar biedrību „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”. Sabīne rakstīja eseju par tematu “Cilvēks un jūra R. Blaumaņa novelē „Nāves ēnā”. Viņa jūras tēlu analizēja simboliski. Fragments no esejas: “Jūra šajā novelē bija kā klusa dvēsele, tās darbības neviens nevarēja paredzēt. Tā turēja zvejniekus dzīvus, bet, lai dabūtu citus droši atpakaļ krastā, dažiem vajadzēja iet bojā.” Uz noslēguma pasākumu, kas notika 6. decembrī Ērgļos, tika uzaicināti labāko darbu autori, viņu skolotāji un vecāki, piedalījās arī Sabīne kopā ar skolotāju Daci Krastiņu. Pasākuma rīkotāji pirms apbalvošanas piedāvāja interesantas meistarklases, piemēram, aušana un Ziemassvētku rotājumu gatavošana. Paldies pasākuma rīkotājiem par silto uzņemšanu, interesanto pasākumu un balvām, bet vislielākais paldies par šo konkursa ideju, kas mudina lasīt R. Blaumani. Aicinu ielūkoties R. Blaumaņa muzeja vietnē braki.lv, kur sadaļā “Par muzeju” var apskatīt Brakus – R. Blaumaņa dzimtās mājas, par kurām viņš vienmēr teica:” Te ir varen jauki, un te es arī varu vislabāk rakstīt…”