No 26. līdz 28. februārim mūsu skolā bija projektu dienas. Šajā laikā sākām gatavoties rudenī iecerētajām Bauskas pilsētas pamatskolas 95 gadu jubilejas svinībām un salidojumam. Skolas absolventi aizpildīja aptaujas anketas.

Lasot absolventu atmiņu stāstus, atklājās daudz interesanta. Izrādās – skaisto egli skolas pagalmā 1997. gadā iestādījusi 6.a klases puiša Hardija mamma Gita Granta-Vanaga. Savā atmiņu stāstā G. Granta-Vanaga raksta: „9. klasē nolēmām skolai uzdāvināt kaut ko paliekošu. Nospriedām, ka jāstāda egle. Es no mežniecības sagādāju eglīti, bet tad, kad to atveda, visi pārējie klasesbiedri aizlaidās. Es egli stādīju viena pati. Tāpēc tā ir nevis mūsu klases, bet mana egle. Sākumā egle bija sētmalē pie šķūņa. Kad šķūni nojauca, egle kuploja goda vietā. Priecājos, ka nu jau lielā egle svētkos tiek pušķota.”

Absolvējot Bauskas pilsētas pamatskolu 1997. gada vasarā, Gita pie eglītes nofotografējās. Tolaik zaļā meža skaistule bija meitenei līdz pleciem. Pēc trim gadiem, 2000. gada 22. jūnijā, Gita atnāca uz bijušo skolu un atkal nofotografējās pie eglītes. Nu tā bija krietni paaugusies – zaļsvārce bija ne vien skaista un kupla, bet arī izaugusi garāka par Gitu. Par skaisto egli skolas pagalmā tagad priecājas Gitas dēls Hardijs, citi bērni, viņu vecāki un skolas darbinieki. Paldies Hardija mammai Gitai par savulaik veikto labo darbu! Tagad mēs zinām savas skolas eglītes stāstu.